Автор Тема: Сдача на сертификат охранника  (Прочитано 65687 раз)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #50 : 29 Июля, 2011, 18:08 »
48.Apsardzes darbinieka pienākumi, darba instrukcijas. Apsardzes darbinieka
rīcība notikuma vietā.
Apsardzes darbinieku pienākumi pirms došanās uz darbu:
Sagatavot formas apģērbu, ekipējumu, dokumentus;
Pirms došanās uz darbu ievērot atpūtas režīmu (ne mazāk par 8 stundām);
Izplāno ceļa maršrutu un iespējas nokļūšanai līdz darbam;
Slimības vai kavēšanās gadījumos nekavējoties, bet ne vēlāk par 4 st līdz darba sākumam, par to paziņo apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) vai dispečeram.
Apsardzes darbinieku pienākumi ierodoties darba vietā:
Ierasties savlaicīgi. Ziņot apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) par ierašanos.
Sagatavoties ieroču un ekipējuma saņemšanai.
Pie atbildīgās personas saņemt ieročus un ekipējumu.
Pārbaudīt ieroču un ekipējuma komplektāciju, atbilstību, daudzumu, numurus u.t.t.
Parakstās izsniegšanas žurnālā par saņemšanu.
Sagatavo ieroci un ekipējumu dienesta pienākumu veikšanai.
Uzrāda apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) dokumentus, ieročus un ekipējumu.
Atbild uz apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) uzdotajiem jautājumiem par dienesta pienākumu reglamentējošiem jautājumiem.
Novērš apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) konstatētos trūkumus un aizrādījumus.
Apsardzes darbinieku pienākumi pie maiņas pieņemšanas-nodošanas
Ierasties postenī.
Pārbauda un pieņem (nodod) dienesta dokumentus.
Apskata apsargājamo teritoriju, pārbauda logu un durvju noslēgtību, sienu, žogu veselumu, plombu esamību un veselumu, u.t.t.
Pārbauda apsardzes signalizācijas , sakaru līdzekļu darba spējas, ugunsdzēšamo aparātu un medicīniskās aptieciņas esamību un derīgumu.
Saskaņā ar sarakstu pieņem (nodod)  mantas, kuras atrodas apsargājamajā teritorijā
Noskaidro vai precizē objekta atbildīgo personu datus.
Ziņo apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) par objekta pieņemšanu (nodošanu) un par pieņemšanā konstatētajiem trūkumiem
Parakstās pieņemšanas nodošanas žurnālā.
Apsardzes darbinieku pienākumus konkrētos posteņos nosaka dienesta vai darba instrukcijas šiem posteņiem. Pie darba instrukcijām pieskaitāmas arī instrukcijas rīcībai ārkārtas jeb ekstremālās situācijās, kas īsi nosaka kādas darbības jāveic apsardzes darbiniekiem tehnisku nelaimju, ugunsgrēka, uzbrukuma un citos gadījumos.
Apsardzes darbinieka pienākumi ir atkarīgi no apsargājamā objekta rakstura un tiek formulēti objekta administrācijas apstiprinātajos iekšējās kārtības noteikumos jeb instrukcijās, kurās norāda:
Objekta vispārējie noteikumi:
- darba laiks;
- apsardzes veids;
- apsardzes darbinieku ekipējums un bruņojums
Objekta īpašie noteikumi:
-  caurlaides režīms;
- apgaitas režīms;
- apmeklētāju kontrole;
- transporta kontrole;
- rīcība ekstremālās situācijās.
Darba instrukcijas:
- instrukcija par šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanu un izmantošanu;
- apsardzes signalizācijas izmantošanas instrukcija;
- ugunsdrošības signalizācijas izmantošanas instrukcija.
Pēc nepieciešamības varētu būt arī citas instrukcijas kā rīkoties ekstremālās situācijās.
Apsardzes darbinieka rīcība notikuma vietā un to secība. Apsardzes darbinieka rīcība ir atkarīga no tā, kas konkrēti ir noticis: ugunsgrēks, iekļūšana utt.
1. Ugunsgrēka gadījumā atkarībā no diennakts laika un cilvēku atrašanās objektā, rīcība var būt dažāda. Dienas t.i. darba laikā jāizziņo ugunsdzēsības trauksme, jāziņo ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, jāgādā par cilvēku evakuāciju , pirmās palīdzības sniegšanu, elektrības atslēgšanu, ātrās palīdzības izsaukšanu, ugunsgrēka dzēšanu.
2. Iekļūšanas  mēģinājuma gadījumā ir jācenšas to atvairīt, darot zināmu uzbrucējam par to, ka tā klātbūtne ir atklāta un mēģinot aizbiedēt vai ar citu apsardzes darbinieku palīdzību aizturēt.
3.Uzbrukuma gadījumā ir jācenšas to atvairīt ar apsardzes darbinieka rīcībā esošajiem ieročiem vai speciālajiem līdzekļiem un izsaukt palīdzību no apsardzes uzņēmuma vai policijas. Par notikušo jāziņo tiešajam priekšniekam, objekta saimniekam un policijai. Gadījumā ja ir cietušie, tiem jāsniedz pirmā palīdzība un jāizsauc ātrā palīdzība. Gaidot policiju, saglabāt notikuma vietas apstākļus (likumpārkāpēja darbības atstātās pēdas). Jāapskata likumpārkāpēja pārvietošanās vietas- vai nav sarīkots ugunsgrēks, novietots spridzeklis. Jānoskaidro iespējamie notikušā aculiecinieki. Jānodrošina objekta apsardze- notikušais nedrīkst novērst uzmanību no galvenā uzdevuma.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #51 : 29 Июля, 2011, 18:09 »
49.Caurlaižu režīms apsardzes objektā, apsardzes darbinieka tiesības nodrošinot
caurlaižu režīmu, mantu un kravu kontroli.
Saskaņā ar “Apsardzes darbības likumu” sargam ir tiesības pārbaudīt caurlaides, personīgās mantas, automašīnas un kravas caurlaides punktā, ja tādas prasības ir instrukcijā, kas saskaņota ar objekta vadību.
Caurlaižu režīms pastāv, lai kontrolētu objektā strādājošo un apmeklētāju iekļūšanu objektā. Tā organizācija atkarīga no objekta rakstura, strādājošo un iespējamo apmeklētāju skaita. Caurlaides var būt kā personām, tā iznesamām vai izvedamām mantām materiālām vērtībām, priekšmetiem. Caurlaides var būt dokumentālās- apliecību vai piespraužu veidā, kā arī elektroniskās.
Caurlaižu režīms:
-apmeklētāju reģistrācijas grāmata;
-apmeklētāju saraksti (grupām);
-piekļūšanas sistēmas.
Posteņos kur tiek veikta caurlaižu pārbaude dežūrtelpā ir jābūt caurlaižu paraugiem, lai apsardzes darbinieks varētu uzrādīto caurlaidi salīdzināt ar paraugu. Pārbaudot caurlaides tiek pievērsta uzmanība viltojuma pazīmēm.
Apsardzes darbinieku pienākumi pie caurlaides režīma nodrošināšanas
Pārbauda apmeklētāju caurlaides, to atbilstību paraugiem, fotogrāfijas uz caurlaides atbilstību iesniedzējam
Ja nepieciešams noskaidro apmeklētāja tiesības ieiet objektā ar personīgajām mantām (materiālajām vērtībām). Piedāvā personīgās mantas ievietot mantu glabātuvē.
Pārbauda ievedamo (izvedamo, iznesamo) kravu, priekšmetu un vērtslietu atbilstību dokumentos norādītajam (preču pavadzīmē).
Ja nepieciešams reģistrē kravas dokumentus.
Pārbauda un izņem vienreizējās objekta apmeklēšanas caurlaides.
Savlaicīgi ziņo apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam) par visām nestandarta situācijām objektā.
Apsardzes darbinieku pienākumi pie apmeklētāja bez caurlaides ierašanās objektā
Korektā formā noskaidro pie kā un ar kādu mērķi apmeklētājs ieradies.
Ziņo apsardzes priekšniekam (maiņas vecākajam), vai objekta atbildīgajai personai par apmeklētāja ierašanos.
Noformē caurlaidi un ielaiž teritorijā apmeklētāju, vai paskaidro tam atteikuma iemeslus.
Pārbauda un izņem vienreizējās objekta apmeklēšanas caurlaides apmeklētājam atstājot objektu.
Ierodoties objektā apmeklētāju grupai, pārbauda grupas vecākā iesniegto personu saraksta atbilstību vienreizējā caurlaidē.
Atstājot grupai objektu, pārbauda un izņem vienreizējo caurlaidi.
Transporta pārbaude galveno kārt paredz kontroli pār svešā transporta iebraukšanu apsargājamā objekta teritorijā. Jebkuram transportam izbraucot jāpārbauda izvedamās kravas atbilstība attiecīgām pavadzīmēm (ja tas uzlikts par pienākumu).
Personīgās mantas objektā strādājošajam personālam, atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem, jāuzrāda apsardzei bez pieprasījuma. Tāpat kontrolē apmeklētāju personīgās mantas, ja to pieprasa apsardzes noteikumi. Tas jādara pieklājīgi un korekti.
Apsardzes darbībā lielāko ties saskaras ar caurlaižu, personu apliecinošu dokumentu vai kravas pavadzīmju viltošanas mēģinājumiem. Galvenie šādu dokumentu viltošanas paņēmieni ir sākotnējā teksta mehāniska izdzēšana vai izkasīšana, tā nomazgāšana vai kodināšana ar ķimikālijām, parakstu viltošana, fotogrāfiju pārlīmēšana, zīmogu nospiedumu viltošana.
Apsardzes darbinieka rīcība šo iespējamo viltojumu atklāšanai ir tikai redze. Personību apliecinošos dokumentos, sevišķi dienesta apliecībās, mehāniskus  labojumus var atklāt pēc aizsargkrāsas un raksta bojājuma. Ķīmiskus labojumus var atklāt pēc papīra krāsas, tā struktūras izmaiņām apstrādes vietās. Mainot fotogrāfijas, grūti precīzi noviltot zīmoga nospiedumu.
 ttīstoties tehnoloģijām, mūsdienās attīstās arī viltošanas paņēmieni. Tā piemēram tiek izgatavotas krāsainas dokumentu kserokopijas, kuras pēc tam diezgan bieži vēl laminētas. Tāpēc svarīgi lai apsardzes rīcībā būtu oriģinālo dokumentu paraugi ar kuriem varētu salīdzinām iesniegtos dokumentus.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #52 : 29 Июля, 2011, 18:09 »
50.Pārvadājamo kravu apsardzes specifika. Inkasācija. Apsardzes nodrošinājums
pārvadājot kravu ar dažādiem transporta līdzekļiem.
Kravu pārvadājumi iedalās atkarībā no transporta veida.
Ar gaisa transportu pārvadājamo kravu apsardzes īpatnības:
Ar gaisa transportu kravas tiek pārvadātas tad, kad pasūtītājam ir svarīgs piegādes ātrums vai gadījumos kad ar citu transportu kravu piegādāt nav iespējams. Pārvadājot kravas vis izdevīgāk ir ar čartera reisiem. Šajos gadījumos apsardzei ir iespējams kontrolēt kravu visā tās transportēšanas laikā. Gadījumos kad krava tiek nogādāta ar parasto reisu, apsardze zaudē kontroli pār kravu, jo tā tiek nodota bagāžā. Šīs apsardzes īpatnības ir arī tas, ka ieroči uz lidojuma laiku ir jānodod.
Ar dzelzceļa transportu pārvadājamo kravu apsardzes īpatnības:
Kravas ar dzelzceļa transportu var pārvadāt gan pasažieru vagonu kupejās gan preču vagonos. Pārvadājot pasažieru vagonu kupejās ir jābūt vismaz diviem apsardzes darbiniekiem, kas ļaus viņiem pēc kārtas atpūsties. Jāņem vērā ka vagona kupejas durvīm pastāvīgi ir jābūt aizslēgtām, logiem aizvilktiem un svešu personu atrašanās kupejā nav pieļaujama. Pārvadājot kravas ar preču vagoniem ir jāņem vērā, ka ne visos vagonos var uzturēties cilvēks (sargs). Ja ir jāapsargā vairāki vagoni, ir jāparedz speciāls vagons apsardzei. Apsargājot 1-7 vagonus ir jābūt ne mazāk par trim apsargiem, apsargājot no 8 līdz 14 vagoniem- 6 apsargi, apsargājot  virs 14 vagoniem- līdz 15 apsargu. Sevišķa uzmanība kravai ir jāpievērš vagona stāvēšanas vietās. Tieši tad ir jāveic apsargu maiņas, vagonu apskate plombu un slēgmehānismu veseluma konstatācija.
Ar autotransportu pārvadājamo kravu apsardzes īpatnības:
Kravu pārvadājumi ar autotransportu, atkarībā no brauciena maršruta garuma, ir iedalāmi īsos un garos pārvadājumos. Īsie pārvadājumi ir pārvadājumi pilsētas un piepilsētas robežās. Garie pārvadājumi ir pārvadājumi LR robežās.Ieteicamākais ir kravas mašīnu brauciens apsargājamā kolonnā. Ja kolonnā ir līdz četrām kravas mašīnām, tad apsardzei ir viena pavadošā mašīna, ja vairāk kā četras mašīnas- tad pavada divas mašīnas ar apsardzi. Arī katrā mašīnā ir apsardzes darbinieki, ja iespējams gan kabīnē, gan kravas kastē. Ja šāda pārvadājumu apsardze notiek regulāri, tad ir vienkāršāk nodrošināt kvalitatīvu apsardzi, jo ir zināmi ceļa apstākļi, iespējas mainīt maršrutu, lai izvairīties no iespējamiem šķēršļiem.
Plānojot apsargājamā autotransporta maršrutu, sevišķa uzmanība ir jāpievērš plānotajām atpūtas un auto apskates vietām, jo tieši šajā laikā visbiežāk notiek zādzības.
Inkasācija veic naudas un citu vērtslietu pārvadāšanu. Šī uzdevuma veikšanai ir jāpiemeklē labāki, sagatavotākie un uzticamākie apsardzes darbinieki.
Inkasācijas pamatprasības:
-minimālais ekipāžas skaits mašīnā- 2 inkasatori un autovadītājs,
-optimālais ekipāžas skaits mašīnā- 3 inkasatori un autovadītājs;
-mašīnai jābūt aizsargātai ar bruņām un speciāliem stikliem;
-virsbūvei jābūt sadalītai nodalījumos: autovadītājs, ekipāža, vērtības;
-mašīnas durvis bloķējas no iekšpuses;
-nepieciešami pastāvīgi radiosakari starp ekipāžu un autovadītāju ar banku vai centrālo posteni.
Inkasācijas organizatoriskie pasākumi:
-mašīnu tehniskā sagatavošana un pārbaude;
-vairāku maršrutu sagatavošana ar to hronometrāžu un izvēli pirms izbraukšanas:
-pareiza vietas izvēle piebraukšanai pie objektiem ar minimālu attālumu līdz durvīm utt.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #53 : 29 Июля, 2011, 18:09 »
51.Objektu aizsardzība pret spridzināšanas ietaisēm.
Objektu aizsardzībai pielieti kompleksās aizsardzības vispārējos principus:
1.Pasīvā aizsardzība:
-caurlaides režīms;
-apmeklētāju kontrole.
2.Aktīvā aizsardzība:
-periodiska vai pastāvīga objekta apsekošana;
-speciālās aparatūras izmantošana.
3.Vispārējā profilakse:
-nostiprināt aizsardzības perimetru;
-perimetra patrulēšana;
-operatīvā darbība;
-objekta tehniskā aizsardzība;
-objekta apgaismošana tumšajā laikā.
Lai aizsargātu apsargājamo objektu no mēģinājumiem uzspridzināt, vispirms ir jānoskaidro iespējamie šāda apdraudējuma iemesli: iebiedēšana, konkrēta materiālā kaitējuma nodarīšana vai teroristiskais uzbrukums. Tā pat jāzina aizsardzības mērķis: vai ir izteikti reāli draudi, vai ir nepieciešamība aizsardzība drošības dēļ.
Ņemot vērā rīcībā esošo informāciju, var plānot aizsardzības pasākumus.
1.Jānosaka, kur atrodas lielākās materiālās vērtības, vērtīgākās iekārtas, objekta konstruktīvās īpatnības, kurās vietās var apdraudēt vislielāko cilvēku skaitu.
2.Jāapskata piekļūšana objektam, ēkām- apstādījumi, mašīnu stāvvietas, atkritumu tvertnes, pagrabu ieejas un logu ailes, dažādas nišas sienās, skursteņi un ventilācijas šahtas, bēniņu lūkas uz jumtu un jāizdomā kā šīs vietas aizsargāt pret iespēju tur novietot spridzekļus, periodiski tās pārbaudīt.
3.Ēku iekšienē regulāri jāapskata un daļēji jānozīmogo brīvi pieejamās telpas: vestibils, gaiteņi, tualetes, patrepes, saimniecības telpas, palīgtelpas, ventilācijas, signalizācijas, sakaru sadales skapji, lifti un to šahtas, kabeļu stāvvadu šahtas, ugunsdrošības krānu skapji, atkritumu urnas, mantu glabātavas utt.
4.Jāorganizē caurlaižu režīms ar darbinieku un apmeklētāju personīgo mantu kontroli, videonovērošana un augstāk minēto spridzekļu iespējamo novietošanas vietu periodiska kontrole.
Visbiežāk paštaisīti spridzekļi var būt dažādu atstātu- it kā aizmirstu priekšmetu veidā vai var būt maskēti par apkārtējā vidē iederošiem neuzkrītošiem priekšmetiem.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #54 : 29 Июля, 2011, 18:10 »
52.Apsardzes darbinieka rīcība, ierodoties objektā pēc apsardzes signalizācijas
nostrādāšanas. Apsardzes darbinieku sadarbība ar policiju.
Apsardzes darbiniekam ir jāzina kādi signāldevēji tiek izmantoti apsargājamos objektos, uz ko konkrētam signāldevējam bija jāreaģē- kādas izmaiņas situācijā ir jāmeklē.
Apsardzes signalizācijas sistēmās var izmantot ļoti dažādus signāldevējus-  detektoru veidus, kuru uzdevums ir reaģēt uz noteiktu apstākļu izmaiņām, piemēram, iekļūšanas mēģinājumiem apsargājamā objekta teritorijā, ēkās, telpās, stiklu plīšanu, vibrāciju utt.. Plaši pazīstami ir elektromehāniskā un magnētiski vadāmā signalizācija logu un durvju bloķēšanai, infrasarkano staru pasīvie signāldevēji, kas reaģē uz siltuma izstarojumu, un aktīvie, kas darbojas uz stara principa, optiski-elektroniskie signāldevēji, kuros izmanto gaismas staru un fotoelementu, ultraskaņas signāldevēji stiklu aizsardzībai, vibrācijas signāldevēji, mikroviļņu signāldevēji u.c.
Ja apsardzes objektā nostrādā signalizācija, apsardzes darbiniekam jāierodas vietā kur nostrādājusi apsardzes signalizācija, lai pārliecinātos vai nav notikusi ielaušanās (izlauztas durvis, izsists logs, uzlauzta siena utt.. Ielaušanās gadījumā:
1.bloķēt likumpārkāpēju;
2.izsaukt policiju;
3.paziņot apsardzes priekšniekam (dispečeram);
4.paziņot objekta esošajiem posteņiem.
Secība nav prognozējama- apsardzes darbiniekam konkrētajos apstākļos jārīkojas pēc situācijas.
Viltus trauksmes gadījumā:
1.paziņot apsardzes priekšniekam (dispečeram);
2.paziņot objekta vadībai;
3.paziņot personai, kas ir atbildīga par konkrēto telpu;
4.izsaukt speciālistu, lai novērstu kļūmi;
5.ja apsardzes signalizācija nedarbojas, pastiprināt objekta apsardzi pievēršot lielāku uzmanību vai vietai, kur ir bojāta signalizācija.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #55 : 29 Июля, 2011, 18:10 »
53.Cilvēka ārējo pazīmju raksturojums. Mutiska portreta sastādīšana, tā nozīme.
Apsardzes darbiniekam ir jābūt vērīgam un jātrenē savas novērošanas spējas, redzes atmiņu, lai automātiski fiksētu cilvēku ārējā izskata pazīmes, sevišķi ja cilvēka āriene un uzvedība instinktīvi piesaista uzmanību. Lai spētu aprakstīt cilvēku pēc ārējām pazīmēs, ir jāzina kā to dara, kam pievērst uzmanību, kas ir svarīgākais.
Pazīmes iedalās:
-demogrāfiskās: dzimums, vecums, antropoloģiskais tips;
-anatomiskās: augums, miesas būve, detalizēts ķermeņa apraksts;
-funkcionālās: gaita, galvas stāvoklis, žestikulācija, mīmika;
-sevišķās: dzimumzīmes, rētas, locekļu trūkums utt.;
-apģērbs, apavi, aksesuāri.
Svarīgākais ir tā saucamās sevišķās pazīmes, kas ir samērā reti sastopamas, nemainīgas un krasi atšķiras no citu cilvēku pazīmēm- ļoti garš augums, ļoti resns, kaut kāda kroplība utt.; galva un seja- asimetrija, acs trūkums vai protēzes, zobu trūkums utt.; locekļi- to trūkums, kroplība, protēzes utt.; āda- rētas, dzimumzīmes, kārpas, izsitumi, tetovējumi utt.. No visām sevišķajām pazīmēm visnozīmīgākās ir uzkrītošās pazīmes. No augstāk minētajām tās ir klibums, rētas, tetovējumi, kārpas. Pie funkcionālajām (dinamiskajām) pieder īpatnības, kas saistītas ar stāju, pozu, gaitu, žestikulāciju, mīmiku
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #56 : 29 Июля, 2011, 18:11 »
54.Fizisko personu apsardzes taktika. Likumā noteiktie ierobežojumi, apsargājot
fizisko personu.
Apsardzes darbības likumā noteiktie personu apsardzes ierobežojumu:
-miesassargi drīkst veikt dienesta pienākumus ar šaujamieroci bez formas tērpa, bet nedrīkst atklāti nēsāt ieroci
-nedrīkst apzināti apsargāt personu, kas nodarbojas ar prettiesisku darbību.
Fiziskās personas apsardzes galvenais uzdevums ir novērst uzbrukumu klientam. Tas ir specifisks apsardzes pakalpojuma veids, kad apsardzes darbiniekam skaidri jāapzinās, ka viņa uzdevums ir apsargāt cilvēku- fizisku personu. Apsargam jāprot aizsargāt savu klientu no mēģinājumiem viņu fiziski ietekmēt, uzbrukuma gadījumā ar šaujamieročiem un no slēpņa , mēģinājuma uzspridzināt. Var būt nepieciešamība apsargāt ne tikai pašu klientu, bet arī visus ģimenes locekļus. Bez tam ir jāapsargā visi objekti ar kuriem ir saistīts klients- savrupmāja, dzīvoklis, ofiss, garāža, automašīna. Pie tam jāatceras, ka viss minētais jāapsargā visu diennakti.
Uzņemoties klienta apsardzi ir jāveic sekojošas darbības:
1. Noskaidrot klienta vēlmi algot miesassargu (tā ienākumu lielumu, apdraudējuma draudus, iepriekšējo miesassargu atlaišanas iemeslus utt.). Dotās informācijas analīze ļaus novērtēt savu gatavību miesassarga funkciju izpildei pie konkrētiem apstākļiem.
2. Uzmanīgi izpētīt klienta dzīves paradumus, rakstura iezīmes, gan esošo, gan bijušo paziņu loku un kontaktus (arī ģimenes locekļiem), kā arī iespējamo ienaidnieku loku.
3.Informācijas par apsargājamo klientu ierobežošana. Informācijas par klienta telefona numuriem, adresēm, regulārām apmeklēšanas vietām slēgšana.
4. Detalizēti izpētīt klienta regulārās apmeklēšanas objektus (ofiss, vasarnīca, sporta zāles);
5. Pārzināt klienta dzīves un darba vietas plānu. Pārbaudīt vai klientam netiek sekots.
6. Ar klienta piekrišanu sastādīt veselības stāvokļa karti (asins grupa, slimības ar kurām slimo klients)
7. Saskaņot ar klientu:
- darba kārtību;
- klienta ierobežošanas iespējas kontaktēties tam ar miesassargam nezināmām personām;
- apiešanās iespējas ar klientu ārkārtas situācijās.
8. No pirmās dienas veidot klienta un viņa ģimenes locekļu pozitīvu attieksmi pret drošības jautājumiem
9. Izzināt un pastāvīgi novērot kriminālo situāciju klienta dzīves un darba vietās.
Apsardzei savlaicīgi ir jāzina klienta darba un pārvietošanās plāni, lai sagatavotu (ar rezervi) autotransportu, plānotu maršrutu utt.. Miesassarga galvenais ierocis ir nevis pistole vai tuvcīņas paņēmieni, bet galva. Jāprot novērts uzbrukums, aizvest savu klientu no bīstamās vietas, jo nepieciešamība pielietot šaujamieroci ir pēdējais arguments. Sarežģīti ir aizsargāt klientu pārvietošanās un dažādu pasākumu apmeklēšanas laikā. Taktika uzbrukuma gadījumā. Uzbrukumi parasti notiek iepriekš gatavoti no slēpņa. Uzbrukumā parasti darbojas trīs personas, no kurām viena nepiedalās tiešā uzbrukumā, bet nodrošina piesegšanu un atiešanas ceļus. Uzbrukumi kustības maršrutā parasti tiek organizēti pirms pārbrauktuvēm, luksoforiem, krustojumiem, kur ir stop zīme utt.
Uzbrukuma sagatavošanas pazīmes:
- stāvoša sveša automašīna ar vadītāju un pasažieriem;
- personas vieglā apģērbā, iespējams ar saini rokā, kuri pastaigājas apsargājamā objekta iekāpšanas/izkāpšanas vietā;
- sekojoša mašīna ar tonētiem stikliem vai motociklists ar pasažieri
Pretdarbības pasākumi:
- savlaicīga slēpņa konstatēšana;
- maksimāla uzmanība iekāpšanas/izkāpšanas vietās;
- situācijai adekvāta vadītāja rīcība;
-uzbrukuma gadījumā apsargājamā persona nekavējoties tiek izvesta no apšaudes zonas un evakuēta drošā vietā;
-gadījumos kad nav iespējams apsargājamo personu evakuēt drošā vietā, to izved no apšaudes zonas un izvieto aiz automašīnas pretējā priekšējā riteņa.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #57 : 29 Июля, 2011, 18:11 »
55.Apsardzes  darbinieka rīcība gadījumā, ja bojātas sakaru un signalizācijas
sistēmas    vai    kad    nostrādājusi    apsardzes    vai    trauksmes    signalizācija
apsargājamajā objektā.
Ja objektā bojātas sakaru un signalizācijas sistēmas nepieciešams par to informēt objekta apsardzes vai maiņas priekšnieku. Dienas un darba laikā speciālisti var pārbaudīt un salabot attiecīgās ierīces, bet nakts laikā vai izejamā dienā ir jāpaaugstina modrība, biežāk veikt apgaitas un censties nodrošināt sava posteņa apsardzi tiem līdzekļiem, kas ir apsardzes darbinieka rīcībā.
Signalizācijas “nostrādāšana” liek domāt par situācijas izmaiņām: vai nu tā ir viltus trauksme, vai arī noticis uzbrukums. Pārbaudes laikā ir jāorientējas uz uzbrukuma  gadījumu. Ja signalizācija ir lokāla- tikai objekta robežās, ir jāinformē apsardzes priekšnieks (dispečers) un jāpārbauda apsardzes signalizācijas signāldevēju nostrādāšanas iemesli. Līdzīgi jārīkojas ar trauksmes signalizāciju, tikai jāņem vērā, ka šī signalizācija ziņo par iespējamu uzbrukumu un pārbaudot jābūt gatavam šādai situācijai.
Ja signālu fiksē centralizētā pults un objektā fiziskās apsardzes nav, tad turp jāsūta trauksmes grupa pārbaudei.
Ja apsardzes objektā nostrādā signalizācija, apsardzes darbiniekam jāierodas vietā kur nostrādājusi apsardzes signalizācija, lai pārliecinātos vai nav notikusi ielaušanās (izlauztas durvis, izsists logs, uzlauzta siena utt..
Ielaušanās gadījumā:
1.bloķēt likumpārkāpēju;
2.izsaukt policiju;
3.paziņot apsardzes priekšniekam (dispečeram);
4.paziņot objekta esošajiem posteņiem.
Secība nav prognozējama- apsardzes darbiniekam konkrētajos apstākļos jārīkojas pēc situācijas.
Viltus trauksmes gadījumā:
1.paziņot apsardzes priekšniekam (dispečeram);
2.paziņot objekta vadībai;
3.paziņot personai, kas ir atbildīga par konkrēto telpu;
4.izsaukt speciālistu, lai novērstu kļūmi;
5.ja apsardzes signalizācija nedarbojas, pastiprināt objekta apsardzi pievēršot lielāku uzmanību vai vietai, kur ir bojāta signalizācija.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #58 : 29 Июля, 2011, 18:11 »
56.Apsardzes darbinieka rīcība apsargājamā objektā ugunsgrēka gadījumā.
Nostrādājot ugunsdrošības signalizācijai, ja nav acīmredzamu degšanas pazīmju, ir jāpārliecinās vai vispār kaut kas deg. Ja deg, tad cik tas ir nopietni. Jāziņo administrācijai. Tālāk seko lēmums dzēst pašiem vai saukt ugunsdzēsējus. Rīcība var būt atkarīga no objekta rakstura, diennakts laika un cilvēku skaita objektā. Izsaucot ugunsdzēsējus jānosauc savs amats, uzvārds, ugunsgrēka vieta- adrese un kas konkrēti deg. Ja ugunsgrēks notiek darba laikā, tad jādomā par cilvēku evakuāciju, pirmo palīdzību, elektroiekārtu atslēgšanu degošajā ēkā. Cilvēku evakuācijai aizliegts izmantot liftus. Ja nepieciešams ir jāizsauc ātrā palīdzība.
Jāzina kāds ugunsdzēsības inventārs ir objektā, kur tas atrodas, kā to pielietot, kā rīkoties ar ugunsdzēsības krāniem un šļūtenēm, kā jārīkojas ar dažāda veida ugunsdzēšamajiem aparātiem, kā tos iedarbināt, ko ar konkrēto aparātu drīkst dzēst.
Nedrīkst aizmirs, ka arī ugunsgrēka laikā ir jānodrošina objekta apsardze, jo ugunsgrēka situācija var tikt izmantota zādzības vai laupīšanas nolūkā.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #59 : 29 Июля, 2011, 18:12 »

57.Aizsargsignalizācijas   sistēmu   veidi.   Objektu   apsardzes   galvenās   robežas
(līmeņi).   Apsardzes   darbinieka   rīcība   gadījumā,   ja   bojātas   sakaru   un
signalizācijas sistēmas.
Signalizācijas iekārtu kopums ir nepieciešams, lai nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiskas vai cita veida apdraudējuma.Signalizācijas iekārtas iedalās sekojošos veidos:
1.Trauksmes signalizācija- trauksmes stacionārās pogas, pedāļi (izmanto bankās, valūtas maiņas punktos, veikalu un citu iestāžu kasēs, kur notiek naudas maiņas operācijas), trauksmes pārnēsājamās pogas (izmanto apsargājot kafejnīcas, veikalus, diskotēkas).
2.Ugunsdrošības signalizācijas tehniskie līdzekļi- trauksmes signāla iedarbināšanai ugunsgrēka gadījumā. Iedalās pasīvajā- tikai nodrošina trauksmes signālu, un aktīvajā- nodrošina trauksmes signālu un ieslēdz automātisko ugunsdzēsības sistēmu.
3.Apsardzes signalizācijas tehniskie līdzekļi- trauksmes signāla izziņošanai nelikumīgas iekļūšanas mēģinājuma gadījumā pēc objekta darba laika.
4.Lokālā (vietējā) signalizācija- nostrādā uz vietas, dodot gaismas un skaņas signālus.
Signalizācijas iekārtu izvietojums ir atkarīgs no objekta specifikas. Pirmkārt  tiek ņemts vērā:
-objekta bīstamība (atomreaktors, ieroču rūpnīca, banka);
-objekta atsevišķu telpu, noliktavu, iekārtu bīstamība (benzīna tvertnes, gāzes glabātavas, kases, ieroču noliktavas);
-objekta izvietojums (pilsēta, ārpus pilsētas).
Ņemot vērā šos apstākļus pēc objekta apsekošanas, kas tiek veikta kopīgi ar objekta apsardzi, apsardzes vadību un speciālistiem, tiek pieņemts risinājuma variants, kā tiks aizsargāts viens vai otrs objekts.
Tas varētu būt sekojošs:
-objekta žoga perimetra pieslēgšana, izmantojot staru signalizāciju vai gaismas ieslēgšanās devējus, videonovērošana;
-konkrētas ēkas perimetra pieslēgšana, izmantojot staru, gaismas signalizācijas sistēmas, kā arī videonovērošana;
-ēku iekšējā signalizācija- devēji uz kustību (atvēršana, izsišana), videonovērošana;
- ēkas konkrētas telpas- devēji uz kustību, videonovērošana;
-konkrēts seifs, skapis- devēji uz kustību (atvēršanu), staru signalizācija.
Augstāk minētie signalizācijas informācijas devēji tiek pieslēgti pie apsardzes pultīm, kuras tiek izvietotas apsardzes telpās.   
Ja objektā bojātas sakaru un signalizācijas sistēmas nepieciešams par to informēt objekta apsardzes vai maiņas priekšnieku. Dienas un darba laikā speciālisti var pārbaudīt un salabot attiecīgās ierīces, bet nakts laikā vai izejamā dienā ir jāpaaugstina modrība, biežāk veikt apgaitas un censties nodrošināt sava posteņa apsardzi tiem līdzekļiem, kas ir apsardzes darbinieka rīcībā.
Signalizācijas “nostrādāšana” liek domāt par situācijas izmaiņām: vai nu tā ir viltus trauksme, vai arī noticis uzbrukums. Pārbaudes laikā ir jāorientējas uz uzbrukuma  gadījumu. Ja signalizācija ir lokāla- tikai objekta robežās, ir jāinformē apsardzes priekšnieks (dispečers) un jāpārbauda apsardzes signalizācijas signāldevēju nostrādāšanas iemesli. Līdzīgi jārīkojas ar trauksmes signalizāciju, tikai jāņem vērā, ka šī signalizācija ziņo par iespējamu uzbrukumu un pārbaudot jābūt gatavam šādai situācijai.
Ja signālu fiksē centralizētā pults un objektā fiziskās apsardzes nav, tad turp jāsūta trauksmes grupa pārbaudei.
Ja apsardzes objektā nostrādā signalizācija, apsardzes darbiniekam jāierodas vietā kur nostrādājusi apsardzes signalizācija, lai pārliecinātos vai nav notikusi ielaušanās (izlauztas durvis, izsists logs, uzlauzta siena utt..
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #60 : 29 Июля, 2011, 18:12 »
58.Radiosakari apsardzes dienestā. Radioētera izmantošanas noteikumi un kārtība.
Lai izmantotu apsardzes darbībā radiostacijas, tās nepieciešams reģistrēt Valsts Elektrosakaru inspekcijā un jāsaņem attiecīga atļauja (licence).
Apsardzes darbībā visbiežāk izmanto praksē pārbaudītas un uzticību iekarojušās  firmu Motorolla, MTS-2000, MTX-838, Spectra, KENWOOD, Icom radiostacijas. Pēc tehniskajiem rādītājiem tās ir aptuveni vienādas, bet no mehāniskās izturības viedokļa pirmajā vietā ir Motorolla.
Rācijas iedalās:
-mobilas radiostacijas (pultis automašīnās)
-stacionārās radiostacijas (pultis posteņos)
-pārnēsājamās radiostacijas.
Radiovirziens nozīmē sakaru uzturēšanu starp divām radiostacijām- centrālo un tai padoto. Radiotīkls ir sakaru uzturēšana starp centrālo radiostaciju un virkni korespondentu. Centrālā radiostacija atrodas apsardzes vadītāja rīcībā (apsardzes centrālajā postenī), bet korespondentu rācijas apsardzes posteņos.
Pie drošības noteikumiem darbā ar radiostacijām ir jāpieskaita darbības ar uzlādēšanas iekārtām, kas jāpieslēdz pie 220V elektrotīkla. Jāseko lai rozetes un elektroinstalācija būtu kārtībā, telpas sausas, labi vēdinātas.
Radiostacijas ir jāglabā speciālā seifā. To izsniegšana un nodošana jāfiksē attiecīgā žurnālā. Izsniegšanas/ nodošanas laikā jāpārbauda radiostacijas komplektācija un darbaspējas. Pēc radiostacijas lietošanas nepieciešams regulāri uzlādēt akumulatorus.
Radiosakaru uzturēšanas disciplīnas nodrošināšanai jāievēro šādi noteikumi:
-radiostacija jāizmanto dežūrrežīmā;
-jālieto tikai piešķirtais nosaukums- sauklis;
-jārunā skaidri un pēc iespējas mierīgi;
-pārraidāmo ziņu saturam jābūt īsam un konkrētam;
-beidzot runāt jālieto vārds- “uztveru”.
Radiosakaru stabilitāte atkarīga no radiostacijas jaudas, izmantotajām frekvencēm, attāluma kādā jāuztur sakari, retranslācijas izmantošanas iespējām, radiostacijas antenas izmantošanas augstuma.Izmantojot radiosakarus, jāņem vērā, ka radiosakari var tikt noklausīti. Jāizmanto agrāk pieņemtos kodus (saukļus), piemēram “Kobra” izsauc “Kobra seši”. Atklātā veidā nenosaukt personas datus, darba režīmu un citus svarīgus datus.
Valsts drošības iestādes var noteikt radiosakaru ierobežošanu,  izmantojot mobilos (pārvietojamos) speciālos radiolīdzekļus.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #61 : 29 Июля, 2011, 18:12 »
59.Signalizācijas     iekārtu     vispārīgs     raksturojums.     Signalizācijas     iekārtu
izvietošanas īpatnības atkarībā no objekta specifikas. Novērošanas iekārtu
raksturojums un pielietojums.
Signalizācijas iekārtu kopums ir nepieciešams, lai nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiskas vai cita veida apdraudējuma.
Signalizācijas iekārtas iedalās sekojošos veidos:
1.Trauksmes signalizācija- trauksmes stacionārās pogas, pedāļi (izmanto bankās, valūtas maiņas punktos, veikalu un citu iestāžu kasēs, kur notiek naudas maiņas operācijas), trauksmes pārnēsājamās pogas (izmanto apsargājot kafejnīcas, veikalus, diskotēkas).
2.Ugunsdrošības signalizācijas tehniskie līdzekļi- trauksmes signāla iedarbināšanai ugunsgrēka gadījumā. Iedalās pasīvajā- tikai nodrošina trauksmes signālu, un aktīvajā- nodrošina trauksmes signālu un ieslēdz automātisko ugunsdzēsības sistēmu.
3.Apsardzes signalizācijas tehniskie līdzekļi- trauksmes signāla izziņošanai nelikumīgas iekļūšanas mēģinājuma gadījumā pēc objekta darba laika.
4.Lokālā (vietējā) signalizācija- nostrādā uz vietas, dodot gaismas un skaņas signālus.
Signalizācijas iekārtu izvietojums ir atkarīgs no objekta specifikas. Pirmkārt  tiek ņemts vērā:
-objekta bīstamība (atomreaktors, ieroču rūpnīca, banka);
-objekta atsevišķu telpu, noliktavu, iekārtu bīstamība (benzīna tvertnes, gāzes glabātavas, kases, ieroču noliktavas);
-objekta izvietojums (pilsēta, ārpus pilsētas).
Ņemot vērā šos apstākļus pēc objekta apsekošanas, kas tiek veikta kopīgi ar objekta apsardzi, apsardzes vadību un speciālistiem, tiek pieņemts risinājuma variants, kā tiks aizsargāts viens vai otrs objekts.
Tas varētu būt sekojošs:
-objekta žoga perimetra pieslēgšana, izmantojot staru signalizāciju vai gaismas ieslēgšanās devējus, videonovērošana;
-konkrētas ēkas perimetra pieslēgšana, izmantojot staru, gaismas signalizācijas sistēmas, kā arī videonovērošana;
-ēku iekšējā signalizācija- devēji uz kustību (atvēršana, izsišana), videonovērošana;
- ēkas konkrētas telpas- devēji uz kustību, videonovērošana;
-konkrēts seifs, skapis- devēji uz kustību (atvēršanu), staru signalizācija.
Augstāk minētie signalizācijas informācijas devēji tiek pieslēgti pie apsardzes pultīm, kuras tiek izvietotas apsardzes telpās.   
Novērošanas iekārtu raksturojums un pielietojums.
Apsardzes darbībā tiek izmantotas kompleksās sistēmas, kas ietver ugunsdrošības, apsardzes signalizāciju un videonovērošanu. Videonovērošanu iedala atklātā un slēptā. Likums apsargājamajos objektos atļauj tikai atklāto videonovērošanu. Slēpto videonovērošanu un tai nepieciešamo aparatūru drīkst likumā noteiktā kārtībā izmantot operatīvās darbības subjekti (Operatīvās darbības likums).
Apsardzes darbībā izmantojamā video tehnika tiek iedalīta ārējās un iekšējās novērošanas tehnikā , bet pēc ieraksta tehnoloģijas- analogajā un digitālajā (ciparu). Visieteicamāk ir izmantot videokameras ar augstu izšķirtspēju un tālvadību. Videonovērošanas vadības centrā ieteicams uzstādīt kvalitatīvus monitorus, kas dod labu attēlu, bet sevišķas uzraudzības telpām izdalīt atsevišķus monitorus.
Mūsdienīgās videonovērošanas iekārtas dod iespēju:
1.Veikt telpu vai teritorijas novērošanu neuzkrītoši;
2.Iegūt videoierakstu, kurš var tikt izmantots attiecīgā notikuma analīzei vai arī kā lietiskais pierādījums;
3.Izmantot apmeklētāja attēlu viņa personas identifikācijai, salīdzinot to ar fotogrāfiju vai agrāk izdarītu videoierakstu.
Tā pat videonovērošanas sistēmu tehniskajās iespējās ietilpst:
1.Vienlaicīgi ar attēla ierakstu, fiksēt ieraksta laiku;
2.Videoieraksta ieslēgšanās nostrādājot apsardzes signalizācijai:
3.Iekārtas, kuras dala videoattēlu, dod iespēju uz monitora ekrāna izvietot attēlus, kuri iegūti no vairākām kamerām, kā arī “attēlu attēlā”;
4.Iegūtā videoieraksta vajadzīgie fragmenti var tikt izdrukāti ar printera palīdzību.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #62 : 29 Июля, 2011, 18:13 »
60.Publisku pasākumu (sabiedrībai pieejamu svētku, piemiņas, izklaides, sporta
vai atpūtas pasākumu) apsardzes taktika. Apsardzes darbinieku sadarbība ar
policiju.
Visus masu pasākumus no apsardzes viedokļa un īpatnībām var iedalīt atklātajos un slēgtajos masu pasākumos. Atklātie masu pasākumi ir ielu mītiņi izklaides un sporta pasākumi, kuros var piedalīties jebkura persona (garāmgājējs). Slēgtie masu pasākumi ir ar ierobežotu apmeklētāju loku. Parasti tie notiek telpā vai kādā ierobežotā pasākuma vietā.
Masu pasākuma drošība jānodrošina ņemot vērā gan ārējā apdraudējuma faktoru draudu situāciju rašanās iespējas, gan iekšējā apdraudējuma.  Masu pasākums iekšienē vienmēr slēp sevī potenciālu draudu situācijasveidošanos: konflikta situāciju veidošanos, pat nelieli ārkārtas apstākļi var novest pie panikas un cilvēku upuriem.
Apsardzes funkciju veikšanai masu pasākumos daudz atvieglo tehniskie līdzekļi: videonovērošana, metālmeklētāji, ugunsdzēsības sistēmas.
Pirms masu pasākuma ir jāizstrādā pasākumu plāns drošības nodrošināšanai, kurā jāatspoguļo:
1. Pasākuma grafika un norises vietas analīze no drošības viedokļa. Tiek noskaidroti draudu faktori, iespējamais apmeklētāju skaits, kā arī apsardzes izvietojums un tās funkcijas.
2. Sākotnējā teritorijas un telpu izpēte. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta potenciāli bīstamām konstrukcijām, rezerves izeju izvietojumam, ugunsdrošības noteikumu atbilstībai. Uzmanīgi tiek apsekotas tuvumā novietotās automašīnas. Tiek pārbaudīts apkalpojošais personāls kā arī aparatūra pasākuma organizēšanai. Tiek izslēgta sveša autotransporta, cilvēku un priekšmetu klātbūtne objektā.
3. Apmeklētāju kontrole caurlaides punktos.
4.Likumpārkāpumu nepieļaušana objektā un tam pieguļošajā teritorijā. Sevišķa uzmanība jāpievērš zādzību nepieļaušanai no pasākuma apmeklētāju autotransporta (iespējams izmantot videonovērošanu).
5. Nepieļaut provokācijas un pasākuma izjaukšanu. Ja organizatoriem ir informācija par personām, kuras var censties izjaukt pasākumu, tas jādara zināms apsardzei un jāvienojas par pretdarbības pasākumiem.
6.Organizatoru un VIP personu drošības nodrošināšana.
7.Apmeklētāju plūsmas uzraudzīšana un plānošana (it īpaši pie izejām).
8.Pasākuma telpu un pieguļošās teritorijas apskate pēc pasākuma.
Apsardzes darbinieki masu pasākumu organizēšanas vietās veic sekojošas funkcijas:
- pirms masu pasākuma iepazīstas ar objektus, veic tā sākotnējo apskati un pārbaudi
- kontaktējas ar policiju, sarunā par sadarbību un nepieciešamības gadījumos par palīdzību, aizturēto personu nodošanas policijai iespējām un kārtību;
- nepieļauj ienest objektā ieročus, sprāgstvielas, degošas un indīgas vielas, narkotikas;
- nodrošina organizatoru un ielūgto VIP viesu drošību;
-nodrošina kārtību pasākuma pieguļošajā teritorijā;
-nepieciešamības gadījumā sniedz pirmo neatliekamo palīdzību un nodrošina medicīniskā personāla ierašanos nepieciešamajā vietā;
-teritorijas pārbaude pēc pasākuma norises. 
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #63 : 29 Июля, 2011, 18:13 »
61.Apsardzes un trauksmes signalizācijas izmantošana. Apsardzes darbinieka
rīcība ierodoties objektā pēc signalizācijas nostrādāšanas.
Signalizācijas iekārtu kopums ir nepieciešams, lai nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiskas vai cita veida apdraudējuma.
Signalizācijas iekārtas iedalās sekojošos veidos:
1.Trauksmes signalizācija- trauksmes stacionārās pogas, pedāļi (izmanto bankās, valūtas maiņas punktos, veikalu un citu iestāžu kasēs, kur notiek naudas maiņas operācijas), trauksmes pārnēsājamās pogas (izmanto apsargājot kafejnīcas, veikalus, diskotēkas).
2.Ugunsdrošības signalizācijas tehniskie līdzekļi- trauksmes signāla iedarbināšanai ugunsgrēka gadījumā. Iedalās pasīvajā- tikai nodrošina trauksmes signālu, un aktīvajā- nodrošina trauksmes signālu un ieslēdz automātisko ugunsdzēsības sistēmu.
3.Apsardzes signalizācijas tehniskie līdzekļi- trauksmes signāla izziņošanai nelikumīgas iekļūšanas mēģinājuma gadījumā pēc objekta darba laika.
4.Lokālā (vietējā) signalizācija- nostrādā uz vietas, dodot gaismas un skaņas signālus.
Ja apsardzes objektā nostrādā signalizācija, apsardzes darbiniekam jāierodas vietā kur nostrādājusi apsardzes signalizācija, lai pārliecinātos vai nav notikusi ielaušanās (izlauztas durvis, izsists logs, uzlauzta siena utt..
Ielaušanās gadījumā:
1.bloķēt likumpārkāpēju;
2.izsaukt policiju;
3.paziņot apsardzes priekšniekam (dispečeram);
4.paziņot objekta esošajiem posteņiem.
Secība nav prognozējama- apsardzes darbiniekam konkrētajos apstākļos jārīkojas pēc situācijas.
Viltus trauksmes gadījumā:
1.paziņot apsardzes priekšniekam (dispečeram);
2.paziņot objekta vadībai;
3.paziņot personai, kas ir atbildīga par konkrēto telpu;
4.izsaukt speciālistu, lai novērstu kļūmi;
5.ja apsardzes signalizācija nedarbojas, pastiprināt objekta apsardzi pievēršot lielāku uzmanību vai vietai, kur ir bojāta signalizācija.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #64 : 29 Июля, 2011, 18:14 »
62.Nepieciešamā apsardzes veida un metodes noteikšana, posteņu izvietojums un
nepieciešamie tehniskie līdzekļi.
Sagatavojot  objektu apsardzei, no sākuma jāveic objekta apsekošana:
   - operatīvā;   - tehniskā.
Pēc objekta apsekošanas tiek sastādīts apsekošanas akts, kurā jānorāda objekta “vājās vietas” un tehniskais stāvoklis, kā arī rekomendācijas tehniskajai aizsardzībai. Vadoties pēc apsekošanas akta un objekta īpatnībām, tiek veikta objekta tehniskā aizsardzība  un aprīkošana.
Objekta tehnisko aprīkojumu un apsardzes organizācijas veidu nosaka nepieciešamība un klienta materiālās iespējas.
Objekta apsardze, atkarībā no rakstura, atrašanās vietas, platības, tur esošajām vērtībām, var būt dažāda:
- vienkāršā apsardze;
- pastiprinātā apsardze;
- kombinētā apsardze.
Vienkāršā apsardze- fiziskā apsardze ar stacionāriem posteņiem vai apgaitu veidā bez ieročiem un speciāliem līdzekļiem, bez signalizācijas.
Pastiprinātā apsardze- apsardze ar suņiem, speciāliem līdzekļiem, daļa ēku vai telpu aprīkota ar ugunsdrošības un apsardzes signalizāciju.
Kombinētā apsardze- apsardzes darbinieki apbruņoti ar šaujamieročiem, izmanto suņus, patrulēšanu veic ar transportu, svarīgākās ēkas un telpas aprīkotas ar ugunsdrošības un apsardzes trauksmes signalizāciju un video novērošanu
Pēc tam, kad noteikts objekta apsardzes veids un metodes, var parakstīt līgumu par objekta apsardzi
Posteņu izvietojums objekta apsardzei ir atkarīgs no sekojošiem faktoriem, kas raksturo objekta īpatnības:
- teritorijas platība;
- objekta izvietojums;
- objekta darbības režīms;
- objekta tehniskā aizsardzība;
- apsardzes bruņojums un darbības režīms;
- objekta vērtība.
Pirms posteņu izvietojuma plānojuma ir jāveic objekta risku novērtējums. Ar riskiem tiek saprasts: draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, apkārtējai videi, īpašumam, stratēģiski svarīgiem objektiem, sabiedrības interesēm.
Pēc risku novērtēšanas seko objekta apsekošana. Pie objekta apsekošanas vispirmām kārtām uzmanība ir jāpievērš uz teritorijas ainavas plānojumu, tās īpatnībām, ierobežojuma konstrukcijām, to stāvoklim, vai uz tiem var montēt signalizācijas sistēmas. Pie šī uzdevuma veikšanas ir jāpieiet skrupulozi, jo sīkumu šeit nevar būt, jo neievērotās nepilnības novedīs pie signalizācijas viltus trauksmes nostrādāšanas.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #65 : 29 Июля, 2011, 18:14 »
63. Apsardzes    darbinieka    pienākumi    un    tiesības    ugunsgrēka    gadījumā.
Ugunsdzēšanā izmantojamie līdzekļi un apsargājamā objekta glābšanas taktika
ugunsgrēka konstatēšanas gadījumā.
Nostrādājot ugunsdrošības signalizācijai, ja nav acīmredzamu degšanas pazīmju, ir jāpārliecinās vai vispār kaut kas deg. Ja deg, tad cik tas ir nopietni. Jāziņo administrācijai. Tālāk seko lēmums dzēst pašiem vai saukt ugunsdzēsējus. Rīcība var būt atkarīga no objekta rakstura, diennakts laika un cilvēku skaita objektā. Izsaucot ugunsdzēsējus jānosauc savs amats, uzvārds, ugunsgrēka vieta- adrese un kas konkrēti deg. Ja ugunsgrēks notiek darba laikā, tad jādomā par cilvēku evakuāciju, pirmo palīdzību, elektroiekārtu atslēgšanu degošajā ēkā. Cilvēku evakuācijai aizliegts izmantot liftus. Ja nepieciešams ir jāizsauc ātrā palīdzība.
Jāzina kāds ugunsdzēsības inventārs ir objektā, kur tas atrodas, kā to pielietot, kā rīkoties ar ugunsdzēsības krāniem un šļūtenēm, kā jārīkojas ar dažāda veida ugunsdzēšamajiem aparātiem, kā tos iedarbināt, ko ar konkrēto aparātu drīkst dzēst.
Nedrīkst aizmirs, ka arī ugunsgrēka laikā ir jānodrošina objekta apsardze, jo ugunsgrēka situācija var tikt izmantota zādzības vai laupīšanas nolūkā.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #66 : 29 Июля, 2011, 18:14 »
64.Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi, kā arī darba īpatnības, apsargājot
tirdzniecības objektus.
Tirdzniecība ir viens no pašiem ienesīgākajiem un bīstamākajiem biznesiem. Pēc statistikas lielākais zādzību skaits notiek tieši no tirdzniecības objektiem. Var izdalīt vairākus zādzību faktorus no tirdzniecības objektiem:
-zādzības un laupīšanas;
-tirdzniecības objekta personāla zādzības;
-pircēju zādzības;
-piegādātāju krāpšanās;
-zādzības, kas saistītas ar uzskaiti noliktavās un finansu dokumentos.
Zādzības.
Zagļa mērķis ir nevienam neredzot iegūt sev kaut kādu labumu- naudu, vērtslietas, priekšmetus, apģērbu, utt.. Veicot zādzību, likumpārkāpējs nevēlas ne ar vienu personu satikties un , ja zādzības gadījumā kāds viņu iztraucē, parasti cenšas nemanot, lai neviens neredzētu pamest nozieguma vietu. Gadījumos ja tas neizdodas, var uzbrukt pielietojot spēku.   Laupīšanas.
Laupītājs uzbrūk pielietojot vardarbību, spēku, šaujamieročus. Visbiežāk tiek uzbrukts pārdevējam vai kasierim, atņemot naudu vai veikala preci.
Pasākumi tirdzniecības objektu drošības nodrošināšanai:
-uz logiem un durvīm nevajadzētu izvietot lielus plakātus un aizkarus, kas traucē no ārpuses saskatīt kasi;
-uz ieejas durvīm izvietot dažādas uzlīmes (uzrakstus) kuri atbaidītu iebrucējus. Piemēram “videonovērošana”, apsardzes firmu logo utt.
-nodrošināt labu kases apgaismojumu;
-pie kases un citās bīstamās vietās izvietot apsardzes firmas izsaukuma trauksmes pogas.
-gadījumos ja nav apdraudēta dzīvība, ļoti efektīvas ir iedarbināmās skaļās trauksmes sirēnas;
-visā darba dienas garumā periodiski veikt naudas izņemšanu no kases aparātiem;
-uzstādīt tirdzniecības objektā videonovērošanas iekārtas ar attēla arhivēšanas iespējām.
-ja nav līdzekļu videonovērošanas sistēmas uzstādīšanai, var apieties ar viltus kameru uzstādīšanu;
-naudas pārskaitīšanai izmantojiet drošas telpas, kuras aprīkotas ar drošām durvīm;
- naudas inkasāciju uzticēt apsardzes firmai.
Uzvedība laupīšanas gadījumā:
-ja ir iespējams dodiet ziņu par laupīšanu, vai nospiediet trauksmes pogu. Atcerieties, ka laupīšanas laikā nedrīkst provocēt laupītāju, tas var novest pie traģiskām sekām. Visām darbībām jābūt lēnām un uzmanīgām;
-uzmanīgi nopētiet un centieties atcerēties laupītāja izskatu;
-nestrīdieties ar laupītāju, noziedznieki reti uzbrūk personām kuras pakļaujas viņu prasībām;
-atdodiet laupītājam tikai to ko viņš prasa;
-atcerieties visus priekšmetus pie kā pieskaras laupītājs. Pēc tam būs iespēja no šiem priekšmetiem noņemt pirkstu pēdas un DNS;
-pirms visām savām darbībām par to pasakiet laupītājam
-kad laupītājs atstāj tirdzniecības objektu, centieties paskatīties kādā virzienā, ar kādu transportu viņš dodas prom.
Darbības pēc laupīšanas:
-noslēgt durvis;
-paziņot policijai un tiešajam priekšniekam (dežurantam) par notikušo un laupītāja pazīmes;
-gādāt lai notikuma vietā nekas netiktu izmainīts un aiztikts;
-apzināt visus laupīšanas lieciniekus.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #67 : 29 Июля, 2011, 18:15 »
65.Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi likumpārkāpumu konstatēšanas
gadījumos,   apsargājot   publiskus   objektus,   izklaides,   sporta   un   atpūtas
pasākums publiskā vietā.
Visus masu pasākumus no apsardzes viedokļa un īpatnībām var iedalīt atklātajos un slēgtajos masu pasākumos. Atklātie masu pasākumi ir ielu mītiņi izklaides un sporta pasākumi, kuros var piedalīties jebkura persona (garāmgājējs). Slēgtie masu pasākumi ir ar ierobežotu apmeklētāju loku. Parasti tie notiek telpā vai kādā ierobežotā pasākuma vietā.
Masu pasākuma drošība jānodrošina ņemot vērā gan ārējā apdraudējuma faktoru draudu situāciju rašanās iespējas, gan iekšējā apdraudējuma.  Masu pasākums iekšienē vienmēr slēp sevī potenciālu draudu situācijas veidošanos: konflikta situāciju veidošanos, pat nelieli ārkārtas apstākļi var novest pie panikas un cilvēku upuriem.
Apsardzes funkciju veikšanai masu pasākumos daudz atvieglo tehniskie līdzekļi: videonovērošana, metālmeklētāji, ugunsdzēsības sistēmas.
Pirms masu pasākuma ir jāizstrādā pasākumu plāns drošības nodrošināšanai, kurā jāatspoguļo:
1. Pasākuma grafika un norises vietas analīze no drošības viedokļa. Tiek noskaidroti draudu faktori, iespējamais apmeklētāju skaits, kā arī apsardzes izvietojums un tās funkcijas.
2. Sākotnējā teritorijas un telpu izpēte. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta potenciāli bīstamām konstrukcijām, rezerves izeju izvietojumam, ugunsdrošības noteikumu atbilstībai. Uzmanīgi tiek apsekotas tuvumā novietotās automašīnas. Tiek pārbaudīts apkalpojošais personāls kā arī aparatūra pasākuma organizēšanai. Tiek izslēgta sveša autotransporta, cilvēku un priekšmetu klātbūtne objektā.
3. Apmeklētāju kontrole caurlaides punktos.
4.Likumpārkāpumu nepieļaušana objektā un tam pieguļošajā teritorijā. Sevišķa uzmanība jāpievērš zādzību nepieļaušanai no pasākuma apmeklētāju autotransporta (iespējams izmantot videonovērošanu).
5. Nepieļaut provokācijas un pasākuma izjaukšanu. Ja organizatoriem ir informācija par personām, kuras var censties izjaukt pasākumu, tas jādara zināms apsardzei un jāvienojas par pretdarbības pasākumiem.
6.Organizatoru un VIP personu drošības nodrošināšana.
7.Apmeklētāju plūsmas uzraudzīšana un plānošana (it īpaši pie izejām).
8.Pasākuma telpu un pieguļošās teritorijas apskate pēc pasākuma.
Apsardzes darbinieki masu pasākumu organizēšanas vietās veic sekojošas funkcijas:
- pirms masu pasākuma iepazīstas ar objektus, veic tā sākotnējo apskati un pārbaudi
- kontaktējas ar policiju, sarunā par sadarbību un nepieciešamības gadījumos par palīdzību, aizturēto personu nodošanas policijai iespējām un kārtību;
- nepieļauj ienest objektā ieročus, sprāgstvielas, degošas un indīgas vielas, narkotikas; - nodrošina organizatoru un ielūgto VIP viesu drošību;
-nodrošina kārtību pasākuma pieguļošajā teritorijā;
-nepieciešamības gadījumā sniedz pirmo neatliekamo palīdzību un nodrošina medicīniskā personāla ierašanos nepieciešamajā vietā;
-teritorijas pārbaude pēc pasākuma norises. 
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #68 : 29 Июля, 2011, 18:15 »
66.Objektu apsardzes īpatnības un vispārējie noteikumi.  Posteņu izvietojumu īpatnības un vispārējie noteikumi.
Sagatavojot  objektu apsardzei, no sākuma jāveic objekta apsekošana:
   - operatīvā;
- tehniskā.
Pēc objekta apsekošanas tiek sastādīts apsekošanas akts, kurā jānorāda objekta “vājās vietas” un tehniskais stāvoklis, kā arī rekomendācijas tehniskajai aizsardzībai. Vadoties pēc apsekošanas akta un objekta īpatnībām, tiek veikta objekta tehniskā aizsardzība  un aprīkošana.
Objekta tehnisko aprīkojumu un apsardzes organizācijas veidu nosaka nepieciešamība un klienta materiālās iespējas.
Objekta apsardze, atkarībā no rakstura, atrašanās vietas, platības, tur esošajām vērtībām, var būt dažāda:
- vienkāršā apsardze;
- pastiprinātā apsardze;
- kombinētā apsardze.
Vienkāršā apsardze- fiziskā apsardze ar stacionāriem posteņiem vai apgaitu veidā bez ieročiem un speciāliem līdzekļiem, bez signalizācijas.
Pastiprinātā apsardze- apsardze ar suņiem, speciāliem līdzekļiem, daļa ēku vai telpu aprīkota ar ugunsdrošības un apsardzes signalizāciju.
Kombinētā apsardze- apsardzes darbinieki apbruņoti ar šaujamieročiem, izmanto suņus, patrulēšanu veic ar transportu, svarīgākās ēkas un telpas aprīkotas ar ugunsdrošības un apsardzes trauksmes signalizāciju un video novērošanu
Pēc tam, kad noteikts objekta apsardzes veids un metodes, var parakstīt līgumu par objekta apsardzi
Posteņu izvietojums objekta apsardzei ir atkarīgs no sekojošiem faktoriem, kas raksturo objekta īpatnības:
- teritorijas platība;
- objekta izvietojums;
- objekta darbības režīms;
- objekta tehniskā aizsardzība;
- apsardzes bruņojums un darbības režīms;
- objekta vērtība.
Pirms posteņu izvietojuma plānojuma ir jāveic objekta risku novērtējums. Ar riskiem tiek saprasts: draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, apkārtējai videi, īpašumam, stratēģiski svarīgiem objektiem, sabiedrības interesēm.
Pēc risku novērtēšanas seko objekta apsekošana. Pie objekta apsekošanas vispirmām kārtām uzmanība ir jāpievērš uz teritorijas ainavas plānojumu, tās īpatnībām, ierobežojuma konstrukcijām, to stāvoklim, vai uz tiem var montēt signalizācijas sistēmas. Pie šī uzdevuma veikšanas ir jāpieiet skrupulozi, jo sīkumu šeit nevar būt, jo neievērotās nepilnības novedīs pie signalizācijas viltus trauksmes nostrādāšanas.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #69 : 10 Января, 2012, 17:12 »
http://www.iem.gov.lv/files/text/www_metod-mat_VSLVA_SC-004.pdf

Необходимые знания по единоборствам при сдаче экзамена.Не сдавшие не допускаются к теоретическому экзамену.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)

Оффлайн Александр.М

  • Модератор раздела
  • Постояный пользователь
  • *
  • Сообщений: 8014
  • АМ Аватарко
Re: Сдача на сертификат охранника
« Ответ #70 : 6 Января, 2015, 14:26 »
http://www.vp.gov.lv/?id=357
http://likumi.lv/doc.php?id=270868
12. Teorētisko zināšanu pārbaudi kārto datorizēti, atbildot uz testa jautājumiem.
13. Teorētisko zināšanu pārbaudē pretendents secīgi atbild uz 20 jautājumiem, izvēloties atbildi no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Atbilžu sniegšanai atvēlētais laiks ir 30 minūtes. Teorētisko zināšanu pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir pieļāvis ne vairāk par divām nepareizām atbildēm vai neatbildētiem jautājumiem.
12.Проверка теоретических знаний проводится компьютеризировано,ответив на вопросы теста.
13.Претендент при проверке теоретических знаний отвечает на 20 вопросов,выбирая ответ из предложенных вариантов.Для дачи ответов отведено 30 минут времени.Теоретический экзамен пройден,если претендент допустил не более двух неправильных ответов либо два не отвеченных вопроса.
Теоретически нет никакой разницы между теорией и практикой, но на практике разница имеется.(с)